šim laikam piemērots dzejolis

Atnāc vēl mani satikt.
Rīts vēsu roku uz pieres liek.
Acis tevi meklē un maldās,
Pārskatās - nesatiek.
Atnāc mani satikt.
Nejauši, mazliet.
Sēdēsim līdzās,
Parunāsim - kā iet?
Kaut nosebojies pus mūžu
Un es kavējos tīši,
Un rīti izauguši par meitām
Un dēliem - diži.
Atnāc vēl mani satikt.
Šai rudenī, kad pīlādži liesmo,
Kad dzērves spārnus mērc miglā
Un atvadas izkliedz dziesmā.
Atnāc mani satikt
Ar atvasaras sauli acīs.
Tik siltu,kas sasildīs
Aukstās ziemas naktīs.

/Gundega Salna/